Sabiedriskie un kultūras darbinieki, kas Šri Narajana Guru personības iespaidā savu dzīvi veltījuši viņa ideālu īstenošanai dzīvē
T.K.Mādavans dzimis 1885.gadā Alumotilā kā vecākais dēls Kesavana Čannara un Komaležatu Ummini ģimenē. Sabiedrība viņu pazina kā Desabhimani T.K.Mādavanu, jo viņš Kollamā 1915.g. nodibināja dienas laikrakstu ar nosaukumu “Desabhimani” (Patriots) un bija tā galvenais redaktors no 1917.gada. Viņam bija tikai 20 gadu, kad Kollamā notika SNDPY otrās gadadienas atzīmēšana (1905.g.) – no šīs dienas aizsākās viņa sabiedriskā darbība, jo Šri Narajana Guru pamanīja viņa līdera dotības un uzaicināja iznākt priekšā; neilgā laikā Mādavans izvirzījās par SNDP Yogam līderi. Visās reformās, kas tika uzsāktas Travankorā, viņš allaž bija priekšgalā – Mādavans aktīvi piedalījās arī tā laika brīvības cīņās un pretalkohola aģitācijā. Mādavanam piemita īpašas spējas pārliecināt cilvēkus – viņš bija Keralā pirmais, kurš publiskajām uzrunām un saietiem izveidoja skatuvi. Viņš bija viens no pirmajiem, kurš atklāti demonstrēja savu rūpi par sieviešu izglītību, dzimumu vienlīdzību un sieviešu tiesībām – 1909.g. viņš apprecējās ar šķirteni un divu bērnu māti Narajani Ammu no Kaijalakalas (viņiem piedzima dēls un trīs meitas. Dēls Dr.Babu Vidžaijanats mira 2011.g. decembrī – viņš ir sarakstījis un publicējis grāmatu par savu tēvu).
1918.gadā T.K.Mādavans uzņēmās vadīt Travankoras cilvēktiesību līgu. Viņa prātu lielā mērā aizņēma arī ežavu un citu zemāko kastu nožēlojamais stāvoklis saistībā ar tiesībām apmeklēt tempļus un lietot publiskos ceļus. Pirmoreiz par šo jautājumu Mādavans uzstājās Travankoras likumdevēju padomē jau 1919. gadā, taču viņa priekšlikumi tika ignorēti. Mādavans 1921.g. Tirunelveli tikās ar Mahatmu Gandiju un vērsa viņa uzmanību uz šo jautājumu. To var uzskatīt par pagrieziena punktu Keralas vēsturē. Kongresa prezidents Maulana Muhammads Ali Nacionālā Kongresa sanāksmē (Kokanada, 1923.g.) palīdzēja izplatīt T.K.Mādavana uzrakstīto ziņojumu par Travankoras zemāko kastu apspiestību. Šajā sanāksmē tika pieņemta rezolūcija, kas balstījās uz Mādavana ieteikumiem kastu diskriminizācijas izskaušanai – attiecīgos ieteikumus ietvēra Indijas Nacionālā Kongresa programmā. Tādā veidā T.K.Mādavans šim jautājumam piesaistīja uzmanību nacionālajā līmenī un nostājās kastu nevienlīdzības izskaušanas kustības priekšgalā. 1924.g. martā ar Guru svētību sākās Vaikomas Satjagraha – to vadīja T.K.Mādavans. Akcija turpinājās 603 dienas – Mādavans par dalību tās aktivitātēs uz sešiem mēnešiem tika ieslodzīts cietumā. Visur, kur vien viņš uzstājās ar publiskām runām, Mādavans uzsvēra, ka tiesības apmeklēt templi ir vienas no cilvēka iedzimtajām brīvībām. Taču viņš nepiedzīvoja sava sapņa piepildījumu un nomira savā rezidencē 1930.g. – sešus mēnešus pirms tika pieņemta deklarācija par brīvu pieeju tempļiem.
1927.g. T.K.Mādavans uzņēmās SNDPY orgkomitejas sekretāra pienākumus, kā rezultātā organizācija nākamajos 3 gados piedzīvoja pēkšņu izrāvienu uz priekšu. Viņš dienu un nakti strādāja, lai caur jaunveidotajiem zariem un vienībām radītu SNDPY pamatu. Pārmērīgais darbs un atpūtas trūkums bija galvenais iemesls saslimšanai un pāragrajai nāvei 44 gadu vecumā – viņa nāve sabiedrībai un visai nācijai bija liels zaudējums.
Četikulangarā Mādavanam pēc nāves uzcēla pieminekli, bet 1964.g. Nangiarkulangarā tika atvērta T.K.Mādavana Memoriālā koledža. Tās būvniecību nodrošināja Kartikapalli, Karunagapalli un Mavelikaras SNDP nodaļas. Keralas bijušais Galvenais ministrs un Šri Narajana Koledžu fonda dibinātājs Šri R.Šankars Mādavana vārdā nosaukto koledžu formāli atklāja 4.jūlijā. Tāpat kā Mādavans, arī viņš bija iedvesmojies no Guru aicinājuma “būt apgaismotam caur izglītību”. Šri R.Šankara nobriedušais redzējums un pragmatiskā pieeja rezultējās 14 Šri Narajana koledžu atvēršanā visā Keralā, ko varam uzskatīt par lielā Guru dzīviem pieminekļiem. T.K.Mādavana koledža ieņēmusi savu nozīmīgu nišu sev līdzīgo institūciju vidū.
A. K. Govinda Das (Govindan Channar, 1875. -1940.) bija Kočukundžu Čannara III māsasdēls. Govindanam bija jaunāka māsa Ummini Čannati un brālis A.K.Krišnans Čannars.
Gurudevans bieži viesojās šīs dzimtas īpašumā Alumotilā, kad Govindans vēl bija jauns. Guru garīgais spēks kā allaž piesaistīja, un rezultātā Govindans kļuva par ļoti tuvu Guru sekotāju. Gurudevans attiecīgi novērtēja viņa uzticību – gadiem ejot, viņu saikne arvien nostiprinājās. Ap 1905. gadu Guru viņam uzticējās tiktāl, ka iecēla par savu personīgo sekretāru. Govinda Das viņam atbildēja ar vēl stingrāku sekošanu instrukcijām gan burtā gan garā. Sekretāra pienākumus viņš pildīja apmēram desmit gadus.
Kad 1924. gadā ar Guru piekrišanu tika organizēta Vaikomas Satjagraha, Govinda Das arī kļuva par šīs kustības dalībnieku. T.K.Mādavana iniciatīvas rezultātā viņš uzņēmās kustības mantziņa lomu (daudzi keralieši vēlējās atbalstīt Vaikomas satjagrahu, un tika saziedoti lieli naudas līdzekļi, kurus vajadzēja pārraudzīt). Pienāca arī Govinda Das kārta piedalīties gājienā – viņš tika arestēts un kādu laiku turēts cietumā.
Ar Guru piekrišanu Govinda Das 1923. gadā Sivagiri uzbūvēja memoriālo celtni savai agri mirušajai meitai Vanajakši. Skaistā ēka tikusi nodēvēta par “Vanajakzhy Mandiram”. Vēsturiskā tikšanās starp Gandiju un Gurudevanu notika šī nama hallē. Pēc Gurudevana samadhi viņa ķermenis tika turēts šeit, kamēr sabiedrība atdeva viņam pēdējo godu. Diemžēl, ap 1980. gadu šī ēka tika nojaukta, jo notika Sivagiri attīstības un pārbūves darbi.
Pēc otrās vizītes Šrilankā 1926.g. Guru apstājās Kutalamā (Tamilnadu) un atteicās atgriezties Sivagiri. Govinda Das bija tas, kurš kopā ar Govinda Svamikalu devās uz Kutalamu un personīgi izlūdzās, lai Guru atgriežas.
1927.g. notika Alumotilas dzimtas īpašumu sadale starp tās 18 locekļiem. Toreizējās Madrasas (tagad Čennaja) centrā atradās viens no īpašumiem, centrālā zeme 800 kvm platībā un ēka tika nošķirta Guru vajadzībām. Govinda Das tika piešķirtas lietu kārtotāja pilnvaras un viņš reģistrēja gan zemi, gan tās teritorijā esošo ēku uz Guru vārda. Guru par to tika informēts, un viņš deva savu piekrišanu. Kad 1928.g. Guru izteica savu pēdējo vēlēšanos attiecībā uz visu īpašumu likteni nākotnē, Govinda Das bija vienīgais šī dokumenta sastādīšanas aculiecinieks.
Govinda Das apprecējās ar Komaležatu Kutti Amma un viņiem bija pieci bērni – Upendrans, Divakarans, Kuvalajakši, Sukumarans un Vanajakši, kura nomira jauna. Pēc sievas nāves viņš apprecējās ar Činnamma Čannati, taču šajā laulībā pēcnācēju nebija. Pēc tam viņš apprecējās ar Nani Čannati (Valloor) – viņiem piedzima četri bērni, no kuriem trīs nomira bērnībā. Izdzīvoja dēls Višvanatans.
C.V.Kundžurāmans (1870.-1949.) bija Šri Narajana Guru kvēls sekotājs. Viņš vēlējās izveidot sabiedrības modeli, kas sekotu Guru ideāliem. Kundžurāmans bija pazīstams žurnālists – savos rakstos un publiskajās runās viņš cilvēkus centās pārliecināt, ka brīvības iegūšanai nepieciešama izglītība. Viņš atklāti deklarēja, ka tālaika valdošā sistēma “jo lielāks respekts ir tevī, jo vairāk sitienus par to saņem, un jo vairāk tu tiec sists, jo lielāks respekts tevī rodas” turpmāk vairs nav pieļaujama.
C.Kesavans (1891.-1969.)
Pēc studijām Kollamā, Kočinā un Tiruvanantapuramā kādu laiku strādāja par skolotāju, tad ieguva grādu tieslietās un uzsāka praksi Kollamā. Iespaidojās no K.Marksa, Gandija un Šri Narajana Guru. Viņš iestājās par mērenību un nepieskaramības izskaušanu – kopš 1933.g. kļuva par ievērojamu atturības kustības līderi Travankorā. Strādāja par SNDP Yogam sekretāru, un darīja visu iespējamo, lai izplatītu Šri Narajana Guru vēsti. 1935.g. pēc publiskas uzstāšanās Koženčeri viņu apcietināja un notiesāja uz diviem gadiem cietumā par kūdīšanu uz dumpi. Vēlāk viņš pabija apcietinājumā vēl vairākas reizes, jo aktīvi aģitēja par atbildīgas valdības izveidošanu Travankorā. Pēc Indijas neatkarības kļuva arī par Travankoras-Kočinas Galveno ministru (1951).
Šri C.R.Kesavans Vaidars (26.08.1904 – 6.11.1999)
Viņš bija sabiedriskais darbinieks, industriālists un tradicionālās ajurvēdas praktizētājs (Vaidyar). Papildus tam viņš aktīvi piedalījās tādās vēsturiski sociālās reformu kustībās kā Vaikomas Satjagraha un Guruvajuras Satjagraha. Viņš studēja Indijas tradicionālo medicīnas sistēmu un kļuva par Siddha un Ajurvēdas ārsta Svami Ramanandas mācekli, 1952.g. no Kožikodes K.C. Manavikramana Zamorina saņemot titulu “Vaidyaratnam”. Medicīnas zināšanas viņam palīdzēja izveidot herbālās tualetes ziepes “Čandrika”.
Vaidars ieņēma vairākus augstus amatus. Viņš strādāja kā SNDP Yogam prezidents, Čandrika Izglītības Trasta priekšsēdētājs, S.N Trasta direktoru padomes biedrs, Unnai Kalanilayam (Kathakali māksla) prezidents un Guruvaiuras tempļa atjaunošanas komitejas loceklis.
C.R.Kesavans Vaidars iesākumā bija vienkāršs sociālais darbinieks. Kesavans piedzima nabadzīgā ģimenē kā sestais bērns Ramapuramas ciemā Kotajamas rajonā 1904.g.26. augustā. Pēc pamatizglītības iegūšanas viņš mācījās “kalari” pie Pampanala Āsana, kā arī citās mācību iestādēs. Darba gaitas uzsāka Kudapalamas lielajā skolā kā skolas meistars un strādāja arīs citās skolās. Kesavans apprecējās ar Kartiani 1930.gadā.
Laimīgā kārtā viņš kļuva par Šri Narajana mācekli un nonāca viņa ciešā tuvumā. Pirms iepazīšanās ar Guru un SNDP nodaļām viņš mācījās vairākās citās skolās. Guru iedvesmoja viņu strādāt pamesto un apspiesto cilvēku labklājībai – palīdzēt tiem, kas cieta no kastu atšķirībām un piedzimšanas nabadzīgā ģimenē. Narajana Guru gribas vadīts, viņš uzsāka vienkāršu dzīvi un palīdzēja citiem.
1940.g. Šri Kesavans Vaidars Irindžalakudā sāka ražot herbālās tualetes ziepes “Čandrika”. Tajā laikā, kad tika izveidotas šīs ziepes, Ajurvēda ne-medicīniskajos produktos vēl netika plaši pielietota. Iesākumā Kesavans pārvietojās ar kājām vai autobusu, koka rāmī nesot savu produkciju. Tas bija skarbs periods, kad nācās ceļot, pat turoties pie autobusa aizmugurējām kāpnēm un guļot pie veikalu ieejas, lai sagaidītu atvēršanu un pārdotu tiem savu produkciju. Ticība savam lolojumam deva viņam drosmi un spēku izturēt visas grūtības.
Viņa ticība un neatlaidība sāka atmaksāties, kad cilvēki sāka prasīt “Čandrikas” ziepes atkārtoti. Viņi vairs nevēlējās lietot citas ziepes. Šri Kesavans Vaidars uzsāka arī eksportu uz daudzām Rietumu valstīm, Vidējo un Tālo Austrumu zemēm.
Ienākumus no uzņēmējdarbības viņš izmantoja, dibinot dažādus institūtus, lai mazāk veiksmīgiem cilvēkiem arī tiktu kaut kas no viņa labās veiksmes. Viņš nodibināja Lal Memoriālo labdarības hospitāli, kurā trūcīgie cilvēki varēja saņemt pamata medicīniskos pakalpojumus. Viņš nodibināja arī medicīnas māsu skolu, kas kalpoja arī kā atbalsts hospitālim un veicināja profesionālu medicīnisko aprūpi.
Viņš dibināja arī S.N. Skolotāju apmācības institūtu un citas mācību iestādes, kā arī bibliotēku, ticot, ka izglītība palīdz cilvēkiem radīt jaunas iespējas.
Kesavanu Vaidaru pārdzīvoja pieci no viņa bērniem. Viņš aizgāja no šīs pasaules pēc ilgas slimības1999.g. 6.novembrī savā rezidencē Irindžalakudā (Keralā) 95 gadu vecumā. Ļoti daudzi juta līdzi viņa nāvei. Toreizējais Keralas premjerministrs E.K.Naijanars, izsakot līdzjūtību, atzīmēja, ka viņš bija kā paraugs ikvienam, jo visus panākumus guva ar paša pūlēm un smagu darbu.
Dr. Padmanabhans Palpu
Viņam tika liegta iespēja izglītoties dzimtajā Travankoras štatā, pamatojoties uz to, ka viņš bija piedzimis viszemākās kastas ģimenē. Tomēr viņš ieguva izglītību un arī darbu Madrasā un Maisorā. Tieši viņš praksē īstenoja Šri Narajana Guru lozungu “Apvienoties, lai būtu stipri”. Viņš bija atbildīgs par Sree Narayana Dharma Paripalana Yogam organizācijas izveidošanu. Šī organizācija kardināli izmainīja Keralas vēsturi.
K.Sukumarans (1901.-1981.) bija “Kerala Kaumudi redaktors. Viņš cīnījās par sociālo taisnīgumu attiecībā pret apspiestajiem, kā arī par uzlabojumiem savā paša kopienā. Laikā, kad viņš bija SNDP Yogam prezidents un Šri R.Šankars par ģenerālsekretāru, mazturīgajiem bija īsts cerību laiks.
Mahakavi Kumaran Āsans (1873.-1924.)
Dzejas laureāts Kumarans Āsans bija Narajana Guru dedzīgs pielūdzējs. Pirmās tikšanās reizē Guru novērtēja Kumarana dzejnieka spējas. Viņš to nosūtīja mācīties uz Bangaloru un Kalkutu kopā ar Dr.Palpu. Kumarana devums malaialam valodā radītajā literatūrā atnesa viņam slavu. Guru garīgā mācība ietekmēja Kumaranu, un to var skaidri nojaust viņa dzejā. Kamēr viņa laikabiedri rakstniecībā nodevās mitoloģiskiem atkārtojumiem un svētrunām, Kumarans Āsans koncentrējās uz sociālām tēmām. Viņš ir ierindots tādu dzejnieku kategorijā kā Vordsvorts, Šellijs un Kīts. Keralas sociālajā revolūcijā palicis arī viņa veiktais darbs SNDP Yogam sekretāra amatā.
M.Govindans (1874.-1956.) bija bezbailīgs Guru māceklis. Dzimis ežavu ģimenē, viņš pārvarēja visas likstas un izauga līdz pat Travankoras tiesneša postenim. Viņš bija arī spējīgs parlamentārietis – augstu tiek vērtēts viņa devums mantojuma sistēmas likuma apturēšanā.
Mitavadi Krišnans (1867.-1938.) bija žurnālists, kurš visu savu dzīvi veltīja, lai Guru filosofiju īstenotu reālajā dzīvē. Ar viņa mēnešraksta “Mitavadi” palīdzību sabiedrība lielā mērā tika attīrīta no māņiem un absurdiem ieradumiem.
Morkots Kumarans (1874.-1941.) ticēja, ka Šri Narajana filosofija ir visvairāk piemērota sociālās labklājības un pasaules mieram. Savas literārās spējas viņš ziedoja Guru vēsts izplatīšanai. Viņš ir sarakstījis arī vienu no Guru biogrāfijām.
N.Kumarans (1881.-1964.) pēc Kumarana Āsana kļuva par SNDP Yogam sekretāru. Būdams ietekmīgs advokāts, viņš kopā ar T.K.Mādavanu cīnījās par indivīdu vienlīdzību, tempļu apmeklēšanas tiesībām, darba vietām sabiedrisko pakalpojumu sfērā.
R.Šankars (1909.-1972.) – ievērojams Keralas politiskais līderis. Pēc augstākās izglītības iegūšanas nokļuva darbā Sivagiri augstākajā skolā un iesaistījās SNDPY aktivitātēs, vēlāk kļūstos par šīs organizācijas ģenerālsekretāru. Viņš izveidoja SN Trastu un kļuva par tā vadītāju un prezidentu. Trasts tika izveidots ar mērķi attīstīt izglītības iestādes un hospitāļus, lai palīdzētu vistrūcīgākajiem sabiedrības slāņiem. Laiku pa laikam viņš aktīvi darbojās arī Kongresa partijā. Pēc neatkarības iegūšanas sarīkotajās vēlēšanās viņš tik ievēlēts par Travankoras-Kočinas Asamblejas biedru. Pēc tam R.Šankars pildīja pienākumus dažādās citās svarīgās komisijās un asamblejās. Būdams Keralas Galvenais ministrs, viņš īstenoja dzīvē vairākas ekonomiskās reformas.
Sahodarans Aijapans (1889.-1968.) piedzima ajurvēdas ārstu ģimenē Čerai. Kādu laiku strādāja par skolotāju. Visu savu dzīvi viņš veltīja cīņai pret māņticīgām parašām, absurdajiem nepieskaramības noteikumiem un kasteismu. Viņš bija dedzīgs Guru sekotājs un saņēma no Guru pilnīgu atbalstu. Viņš propagandēja starpkastu precības un kopīgās maltītes. Viņš izveidoja “All Kerala Sahodara Sangham” (Sahodara Sangham – brālīga apvienība). Starpkastu kopīgās maltītes, ko viņš organizēja Čerai, tolaik bija īsta revolūcija. Guru šo pasākumu atbalstīja, nododot personiski rakstītu vēstījumu “Lai kā cilvēki atšķirtos apģērbā, valodā vai ticībā, viņi ir vienas sugas īpatņi. Nav pilnīgi nekāda kaitējuma, ja tie piedalās kopīgā mielastā vai apprec viens otru.” Kopš tā laika cilvēki viņu sāka saukt par “Pulaiju Aijapanu”. Viņš nodibināja laikrakstu ar nosaukumu “Sahodaran”, un vēlāk kļuva pazīstams ar vārdu Sahodaran Ayyappan.
Svami Dharma Tērtars (1892.-1976.) pirms tikšanās ar Guru bija advokāts. Viņa īstais vārds bija Šri Paramešvara Menons. Viņš kļuva par pirmo Šri Narajana Dharma Sangham sekretāru. Apspriežoties ar Guru, viņš izstrādāja organizācijas konstitūciju. Viņa grāmata “Miera Pravietis” palīdz saprast Guru reālā perspektīvē. Tā parāda lasītājam taciņu, kas ejama, lai aptvertu Guru filosofiju. Visi Šri Narajanas Guru bhaktas ir pateicību parādā par to slavējamo darbu, ko Svami Dharma Tērtars veicis, lai Guru ideāli izplatītos savā sākotnējā garā.
Saigon Svamikal Svami studēja Sivagiri Brahmavidyalayam. Pēc mācību beigšanas viņš Nīlešvaramā netālu no Kaladi izveidoja ašramu ar nosaukumu Sree Narayana Dharmashram. Ašrams īstenoja dažādus pasākumus, kas balstījās Guru filosofijā. Svami vadīja 12 studiju centrus visā Keralā, ieskaitot tādas pilsētas kā Tiruvantapurama, Ernakulama (Kočina) un Tričura. Viņš vadīja klases Keralas Universitātē, Zinātņu un Tehnoloģiju universitātē Kočinā un daudzās koledžās un skolās. Viņš specializējās apmācības psiholoģijā, personības attīstībā utml. Svami mācīja skolotājus par mūsdienu izglītības stratēģijām, piemēram, biheiviorisms, apziņas konstruktīvisms, zinātniskā pašizziņa un citām programmām. Viņš organizēja un vadīja arī klases vecāku izglītošanai. Daudzos ašramos viņš lasīja lekcijas par Šri Narajana Guru dzīvi un darbiem. Svami uzsāka tradīciju godināt Guru kā Visvareno – dažādās vietās tika organizētas attiecīgas pudžas un godināšanas (Sree Narayana Sarvaiswarya Pooja, Sree Narayana Maha Santhi Havanam). Paralēli tam viņš mācīja arī jogu un meditāciju, kā arī tās iespaidu uz mūsu dzīvi.
Šri Narajana Guru 